IESE

EAS303

Ekoloģija un vides aizsardzība

Obligātais/Obligātais izvēles

Pamatstudiju

Akadēmiskais

Vides inženierzinātnes un pārvaldība

Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedra

1 daļa; 4.0 kredītpunkti; 6.0 EKPS kredītpunkti

Ekoloģijas vēsture. (2 st.)
Vide un ekoloģiskie faktori. (2 st.)
Ekoloģisko faktoru iedarbības vispārīgie principi. (2 st.)
Ekoloģisko faktoru mijiedarbība un izmaiņas laikā. (2 st.)
Gaisma kā vides faktors. (2 st.)
Gaiss kā vides faktors. (2 st.)
Temperatūra un mitrums kā vides faktori. (2 st.)
Ūdensvide. (2 st.)
Augsnes vide. (4 st.)
Populācijas jēdziens un galvenie raksturotāji. (2 st.)
Populācijas augšanas matemātiskie modeļi. (2 st.)
Populācijas struktūra. (4 st.)
Biocenoze. (2 st.)
Starpsugu attiecības biocenozē. (4 st.)
Ekoloģiskā niša. (2 st.)
Ekosistēma. (2 st.)
Ainavu ekoloģijas pamati. (4 st.)
Enerģijas plūsma organisma, biocenozes un ekosistēmas līmenī. (2 st.)
Ekoloģiskās sukcesijas. (2 st.)
Biosfēra. (4 st.)

Spēj izprast dabas sistēmu darbību un likumsakarības. - Pārbaudes veidi: Kontroldarbi, eksāmens. Kritēriji: Spēj identificēt ekoloģiskās koncepcijas, svarīgākos likumus un terminus saistībā ar dabas darbības principiem un vides projektiem.
Spēj sastādīt vides problēmām veltītus projektus un realizēt tos. - Pārbaudes veidi: Kontroldarbi, eksāmens. Kritēriji: Spēj identificēt ekoloģiskās koncepcijas, svarīgākos likumus un terminus saistībā ar dabas darbības principiem un vides projektiem.

Nav paredzēts

LV   EN   RU

Studiju priekšmetā „Ekoloģija un vides aizsardzība” tiek izskaidrotas svarīgākās ekoloģijas koncepcijas – populācija, biocenoze un ekosistēma, svarīgākie ekoloģijas likumi un izmantotā terminoloģija. Priekšmetā tiek apskatīta ekoloģijas galveno koncepciju attīstības vēsture, autekoloģija, jeb vides faktoru ietekme uz organismu, demekoloģija, jeb populāciju ekoloģija, sinekoloģija, jeb biocenožu ekoloģija, ekosistēmu ekoloģija, ainavu ekoloģijas pamati un mācība par biosfēru.

Iegūt zināšanas par galvenajām ekoloģiskajām koncepcijām , ekoloģijas likumiem un nozarē izmantoto terminoloģiju. Šīs zināšanas ir nozīmīgas, kad jāgatavo un jāralizē ar vides aizsardzību un saglabāšanu saistīti projekti.

Darbs ar literatūru, lai sagatavotos semināriem un padziļinātāk izprastu studiju priekšmetā apskatītās tēmas.

1. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E. Ekoloģija un dabas aizsardzība. “Zvaigzne”, Rīga., 1. - 5. nod., 1991.
2. Odum E. P., Barret G. W. Fundamentals of Ecology, Belmont, California: Thomson Brooks/Cole, 2005, 598 pp.
3. Begon M., Harper J. L., Townsend C. R. Ecology. Individuals, Populations and Communities. Blackwell Scientific Publications, Oxford Melbourne, 1998, 1068 pp.
4. Krebs Ch. J.Ecology. The Experimental analysis of Distribution and Abundance. 5th Ed. Benjamin Cummings, Addison Wesley Longman, Inc. San Francisco, Toronto, 2001, 695 pp.
5. Cimdiņš P. Limnoekoloģija. Rīga, LU, 2001, 159 lpp.
6. Whittaker R. H. Communities and Ecosystems. 2nd ed. Macmillan Publ. Co,. Inc., New York, 1975, 327 pp.
7. Pianka E. R. Evolutionary Ecology, Benjamin Cummings, 1999, 512 pp.
8. Mayhew P. J.Discovering Evolutionary Ecology: Bringing Together Ecology and Evolution. Oxford University Press, Oxford Toronto, 2006, 232 pp.
9. Vides zinātne. Kļaviņš M., Nikodemus O., Segliņš V., Melecis V., Vircavs M., Āboliņa K., LU Akadēmiskais apgāds, 2008.

EEF datorklases un datorprogrammas