VASSI

Delfi 02.12.2010.

Populāro "Līvu" dziesmu "Dzimtā valoda" enerģētiķu sabiedrība varētu ielikt himnas statusā "Vienā valodā raud visi ļaudis, vienā valodā, valodā tie smej..." Tam vajadzētu būt moto katrā enerģētiķu tikšanās reizē, jo enerģētikas politikas dēļ daudzās ģimenēs enerģijas lietotāji vairāk raud nekā smej.

Viena valoda, viena zeme, viena enerģētikas sistēma ... un tik daudz viedokļu, tik pretēji, ka enerģijas lietotājiem Latvijā ir jārodas priekšstatam par to, ka enerģētiķiem un valdībai pašiem nav skaidrs kas tad īsti notiek mūsu valsts energosaimniecībā.

Viens ir skaidrs: kopīgo valodu ir jāatrod un tai ir jābalstās uz dažiem labi saprotamiem principiem.

Pirmais princips ir korekta skaitļu valoda. Vai varat iedomāties situāciju, ka enerģētikas sektorā speciālisti sāk prognozēt attīstību, balstoties uz inženiertehniskiem aprēķiniem? Speciālisti pēkšņi sāk spriest par tehnoloģiskiem risinājumiem, kas balstās uz inženiertehniskie, ekonomiskiem un vides aprēķiniem, nevis emocionāli aizbildināties ar demagoģiskām un no konteksta izrautām frāzēm, piemēram, netiktu noraidīti ilgtspējīgi koģenerācijas staciju risinājumi tāpēc, ka cauri Rīgai vai kādai citai pilsētai brauks lielas mašīnas ar kurināmo.

Otrais princips ir atbildība. Vai nebūtu svarīgi mums apzināties, ka tie, kas veido enerģētikas politiku, jūt atbildību par rezultātiem? Ir skaidri jāapzinās, kas ir jāizdara, lai sasniegtu ES enerģijas un klimata paketē ierakstītos mērķus, kurus valdība ir apņēmusies izpildīt un kuri ir sasniedzami tikai ar aktīvu darbību.

Trešais princips ir caurspīdīgums. Būtu taču jauki, ja visa sabiedrība uzzinātu, kā tiek rēķināts elektroenerģijas tarifs, kādi skaitļi tur ir ielikti un cik mēs maksājam par patiesi labi paveikta darba rezultātiem un cik par neizdarībām vai sashēmoto. Vai mēs visi kopā nebūtu pelnījuši, ka tiek atslepenots tas par ko mēs, kā elektroenerģijas lietotāji maksājam?

Ceturtais princips ir godīgums. Vai varat iedomāties situāciju, kad visi enerģētiķi sanāk kopā un godīgi atzīstot, ka koksnes siltumenerģijas tarifs ir zemāks (dažviet pat divas reizes) nekā dabas gāzes siltuma avotos, sāk domāt kā pēc iespējas ātrāk palīdzēt Latvijas pašvaldību sistēmām pārkārtoties uz lētāku kurināmo?

Ceturtais princips ir valsts interešu ievērošana. Vai spējat iedomāties situāciju, ka valdības, sabiedrisko pakalpojumu regulatora, pašvaldību un citu organizāciju atbildīgās personas sāk interesēties par atjaunojamo energoresursu izmaksām. Piemēram, ieiet ES programmas "EUBIONET 3" mājas lapā un ierauga, ka Zviedrijā, Dānijā, Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs granulu, šķeldas un malkas cenu pieaugums kopš 2006. gada nav būtiski mainījies? Vai spējat iedomāties, ka pārliecinoties par šo faktu, valsts ekonomika sāktu attīstīties vietējā kurināmā izmantošanas lēcienveidīgā pieaugumā?

Lūk, tikai daži jautājumi, kuri būtu jāapspriež ne tikai vienas dienas forumā, bet gan turpmākajos pāris mēnešos. Runāsim visi vienā valodā.