VASSI
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta
Programmas „Vides politikas un integrācija Latvijā”
Apakšprojekts „Kompakts saules un granulu modulis”

Informācija par projektu

Projekta prezentācija izstādē “Vide un enerģija” 2010.gada 16.oktobrī

2009. gada augustā Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts sadarbībā ar trim Latvijas uzņēmumiem SIA „Grandeg”, SIA „VIA – S” un SIA „CC & R Investments”
uzsāka Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Vides politikas integrācijas programma Latvijā" finansētu projektu „Kompakts saules un granulu modulis”.
Projekta gaitā paredzēts izveidot kompaktu sistēmu, kas kombinējot no saules un granulu katla iegūto siltumu, vienai daudzdzīvokļu ēkai nodrošinās apkures un kastā ūdens patēriņu.
Projekta rezultātā šāda sistēma tiks uzstādīta vienai Latvijas daudzdzīvokļu ēkai.

Saules enerģija un granulas daudzdzīvokļu ēkas siltumapgādei

Sistēmā pamata siltuma avots ir granulu katls, kam jāspēj nodrošināt ēku gan ar telpu apsildi, gan ar karsto ūdeni. Gada saulainajās dienās siltuma ieguvei tiek izmantoti saules kolektori, kuru iegūtais saules siltums sākotnēji tiek uzkrāts ūdens tvertnēs un vēlāk tiek izmantots pēc nepieciešamības.
Efektīvas sistēmas darbības pamatā mērķis ir pēc iespējas vairāk izmantot saules siltumu un, ja saules siltums nav pietiekošs, tad papildus siltums tiek iegūts izmantojot sistēmas komplektācijā esošo granulu katlu. Tā kā saules siltumu ne vienmēr ir iespējams izmantot uzreiz pēc iegūšanas, tad efektīvākam sistēmas darbam to sākotnēji paredzēts uzkrāt siltuma akumulācijas tvertnēs un vēlāk izmantot pēc nepieciešamības.
Pie daudzdzīvokļu ēkas paredzēts izvietot vienu konteinera tipa ēku (3,5x10 m), kurā atradīsies granulu katls, granulu uzglabāšanas tvertnes, ar saules siltumu uzsildītā ūdens tvertnes un tehniskās iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu veiksmīgu sistēmas darbu. Uz ēkas jumta paredzēts novietot saules kolektorus saules siltuma iegūšanai.
Sistēmas izmantošanai starp ēku un konteineru paredzēts izveidot arī savienojumus ar ēkas aukstā ūdens, karstā ūdens un apkures sistēmām un elektroapgādes tīklu, lai nodrošinātu sistēmas darbību.

Daudzdzīvokļu ēka demonstrācijas projektam

Demonstrācijas projektam ir izvēlēta ēka Siguldā, Krišjāņa Barona ielā 2. Ēkā ir 3 stāvi, 30 dzīvokļi un tās kopējā apkurināmā platība ir 1671,4 m2. Šī gada maijā ēkai ir veikts energoaudits - lielākajā daļā ēkas dzīvokļu (ap 56%) veikta logu nomaiņa un tiek plānots līdz vasaras beigām veikt ēkas siltināšanu. Ēkai ir plakans jumts, kas piemērots kolektoru uzstādīšanai, ka arī autonomā apkures sistēma, ko nodrošina divi dabasgāzes katli. Līdz ar to šī ēka ir piemērota demonstrācijas projektam.

Šobrīd ēkā norit darbs pie saules kolektoru konstrukciju uzstādīšanas. Ēka sadalīta trīs blokos un uz katra no tiem paredzēts uzstādīt kolektorus. Kā redzams attēlos, vienā jumta daļā jau uzlikts karkass, pie kura tiks montēti saules kolektori.

Prototipa modeļa simulācijas un aprēķini

Kompaktā saules un granulu moduļa gada enerģijas bilance gada griezumā parādīta zemāk redzamajā attēlā. Kopā gada laikā tiek saražotas 261,6 MWh siltuma, no kurām 94% jeb 246,1 MWh saražo granulu katls un 6% jeb 15,5 MWh saražo saules kolektori.

Lielākā daļa jeb 77% saražotā siltuma tiek patērēta apkurei gada aukstajā laikā, kad darbojas praktiski tikai granulu katls. Karstajam ūdenim mājsaimniecības vajadzībām tiek patērēts krietni mazāk karstā ūdens, apmēram 13% no visas sistēmas saražotās enerģijas. Atlikušie 10% saražotā siltuma aiziet kā zudumi no karstā ūdens cirkulācijas un zudumi akumulācijas tvertnēs.
Karstais ūdens mājsaimniecības vajadzībām ir nepieciešams visu gadu un tā sagatavošanu vasarā pamatā nodrošina saules kolektori.
Projekta ietvaros tika veikti aprēķini, lai būtu iespējams paredzēt kompaktā saules un granulu moduļa ekspluatācijas izmaksas un noteikt, kādi būs ietaupījumi aizstājot esošo apkures sistēmu. Tāpat arī tika aprēķināts demonstrācijas ēkas tagadējais enerģijas patēriņš un ēkas patēriņš pēc siltināšanas.

Kā redzams tabulā, veicot siltināšanas darbus, mājas enerģijas patēriņš samazināsies par 38 %, no 484 līdz 300 MWh/gadā. Augšējā ailītē redzams, ka arī neveicot siltināšanas darbus, maksa par granulām nepieciešamā siltuma saražošanai būtu gandrīz par 20% zemāka nekā maksa par gāzi. Pie tam jāņem vērā, ka granulām paņemta augsta cena – 110 Ls/t, un dabas gāzes cenai plānots pieaugums – par 30% sākot no nākošā gada. Ietaupījums, realizējot abus plānotos pasākumus, ir ievērojams – apkures izmaksas tiek samazinātas uz pusi, ik gadu tiks ietaupīti vairāk kā 8 tūkstoši latu.
Tika veikti arī aprēķini, cik bieži būs nepieciešams papildināt granulu konteinerus. Konteinera ietilpība ir vairāk kā 8 tonnas granulu. Ņemot vērā, ka granulu patēriņš pēc siltināšanas būs ap 75 t/gadā, gada laikā konteineru būs jāuzpilda 9-10 reizes jeb mazliet retāk kā reizi mēnesī.

Jaunumi

Anketa

Elektroniskā avīze Nr. 1

Elektroniskā avīze Nr. 2

Elektroniskā avīze Nr. 3

Elektroniskā avīze Nr. 4

24. februārī aizvadīts seminārs “Atjaunojamie energoresursi ēku siltumapgādei”

Kontaktinformācija
Alise Bērziņa
Rīgas Tehniskās universitātes
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
Tel. 67089923
This e-mail address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it
www.videszinatne.lv

Saņemts atbalsts no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Vides politikas integrācijas programma Latvijā" līdzekļiem.

Attachments:

File	Description	File size
Avīze Nr.3		213 Kb
Avīze Nr. 1		182 Kb
Projekta prezentācija izstādē “Vide un enerģija” 2010.gada 16.oktobrī		1524 Kb