Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta veidošanās vēsture

Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) dzimšanas diena ir 2006.gada vasaras saulgriežos (RTU Senāta 29.06.2006. lēmums). VASSI dibināšanas priekšvēsture meklējama 1997.gadā, kad valstī notika zinātnisko un akadēmisko institūciju reorganizācija. Ar RTU Senāta lēmumu 29.09.1997. tika apstiprinātas RTU profesoru vietas, starp kurām bija divas, kas ir jāuzskata par VASSI pamatakmeņiem: „Vides zinātne” un „Siltumapgādes sistēmas”. Pēc tam sekoja profesoru grupu izveide ar struktūrvienību sadalījumu pa fakultātēm (RTU Senāta 25.05.1998. lēmums). Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē tika izveidotas 2 struktūrvienības, kuru vadītājus ievēlēja profesoru padomēs:

• par Siltuma apgādes sistēmu (SAS) profesoru grupas vadītāju kļuva habilitēta inženierzinātņu doktore profesore Dagnija Blumberga;
  

• par Vides zinātnes (VZ) profesoru grupas vadītāju kļuva habilitēts inženierzinātņu doktors profesors Ivars Veidenbergs.
  

Abu profesoru grupu vadītāji, cieši sadarbojoties, īstenoja sen loloto sapni uzsākt enerģētikā integrētas vides zinātnes nozares attīstību, sākot no mācībām bakalauru un maģistru līmenī un beidzot ar Latvijā un Eiropā atpazīstamu zinātnisko izpēti vides inženierzinātnēs.
Lai īstenotu uzstādītos mērķus, D.Blumberga un I.Veidenbergs izstrādāja ilgtermiņa stratēģiju, kura balstījās uz vairākiem nosacījumiem: starptautiskās sadarbības attīstību, pakāpeniskuma principu, vides inženierzinātņu integrāciju enerģētikā, nākotni, kas saistīta ar pašu izaudzinātiem kadriem.
Abu profesoru starptautiskā sadarbība bija aizsākusies jau 1991.gadā ar amerikāņu speciālistiem USAID programmas ietvaros un turpinājās inženiertehniskās ekspertīzes laikā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) energoefektivitātes kredītprogrammā un NUTEK projektā Zviedrijas valdības programmas ietvaros. Lielu ieguldījumu starptautisko projektu attīstībā deva ES TEMPUS projekta piedāvātās iespējas, kad radās izdevība vairāk nekā 3 mēnešus gadā trīs gadus pēc kārtas strādāt Madrides universitātē (Spānijā), Lisabonas Tehniskajā institūtā (Portugālē) un Padovas universitātē (Itālijā) un iepazīties ar to sasniegumiem energoefektivitātes paaugstināšanas jomā. Neatkarības atgūšanas pirmie 5 gadi bija izaicinājumu laiks. Profesore D.Blumberga, uzvarot konkursā par Vallenberga fonda grantu, laika posmā no 1993.gada pavasara līdz 1996.gadam periodiski apmeklēja Stokholmu un citas Zviedrijas pilsētas un pētīja Zviedrijas enerģētikas attīstības procesus. Tas viņai deva iespēju uzrakstīt pirmo nopietno enerģētikai veltīto monogrāfiju latviešu valodā „Energoefektivitāte”, grāmatā īpašu uzsvaru liekot uz vides aizsardzības problēmām. „Zviedrijas perioda” laikā D.Blumberga ieguva ne tikai labus profesionālus kontaktus, bet arī interesantas, Latvijā īstenojamas idejas tālākai vides problēmu risināšanai un inovatīvu tehnoloģisko risinājumu attīstībai un institucionāla līmeņa sadarbības iespējas daudzu gadu garumā.

Pirmais starptautiskās sadarbības projekts ar Ziemeļvalstu universitātēm aizsākās 1998.gada septembrī, kad Ziemeļvalstu Ministru padomes uzdevumā Alborgas Universitāte uzsāka PROCEED programmu, kuras galvenais uzdevums bija attīstīt ilgtspējīgas reģionālās energoplānošanas ideju Baltijas valstīs. Projektā aktīvi iesaistījās RTU SAS un VZ profesoru grupu darbinieki ar kolēģiem no Tallinas Tehniskās universitātes un Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes. Programma deva lielu ieguldījumu starptautiskās sadarbības uzsākšanā starp Ziemeļvalstu un Baltijas tehniskajām universitātēm. Viens no PROCEED programmas rezultātiem bija RTU Ilgtspējīgas attīstības informācijas un studiju centra izveide 2000.gada nogalē (RTU Senāta 11.12.2000. lēmums). Centra vadītājs šobrīd ir asociētais profesors Gatis Bažbauers.
Ceļā uz vides institūta veidošanu tika ievērots pakāpeniskuma princips, soli pa solim no profesoru grupām veidojot katedras un citas institūcijas, kas kļūtu par VASSI izveides pamatu.

Apvienojoties divām profesoru grupām (SAS un VZ), 2002.gada nogalē tika nodibināta Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedra (RTU Senāta 16.12.2002. lēmums). Tas nebija vienkāršs process, kurā automātiski apvienojās divas profesoru grupas, kas līdz šim bija strādājušas plecu pie pleca. Tas bija labi pārdomāts un izsvērts solis, kas ieskicēja ceļu turpmākai attīstībai.
Bija vajadzīgi vairāk nekā 3 gadi, lai izšķirtos par to, ka vienīgais un pareizais turpmākās attīstības ceļš ir dot priekšroku vides inženierzinātnei, neaizmirstot par akadēmiskā personāla zinātniskajām iestrādēm siltumenerģētikā.

Un tā beidzot 2006.gadā RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē tika izveidots Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, kurā apvienojās divas iepriekš minētās institūcijas: IAISC un VASSK.
Šobrīd no katedras ir gatavas atdalīties 3 zinātniski pētnieciskās laboratorijas, kuras kļūtu par VASSI neatkarīgām struktūrvienībām.

Vides monitoringa laboratorija ir dibināta 2005.gada septembrī, lai nodrošinātu studentiem tehnisko bāzi praktisku laboratorijas darbu, doktorantu zinātnisko eksperimentu un pētījumu veikšanai. Laboratorijas pamatdarbība ir vērsta uz vides procesu kontroli: atmosfēras piesārņojuma, rūpniecisko, transporta un enerģētisko objektu radītā piesārņojuma, enerģijas avotu ietekmes uz vidi, ūdens objektu stāvokļa monitoringu, kas tiek veikts, izmantojot modernās laboratorijas iekārtas.

Zaļās laboratorijas nosaukums ir aizgūts no Eiropas Savienības dokumenta “Zaļā grāmata”. Tas nozīmē, ka laboratorijas pamatdarbība ir saistīta ar vides politikas pētījumiem, videi draudzīgas enerģētikas attīstību, klimata politikas jautājumu risināšanu, zaļo stratēģiju izstrādi, kā arī ar valstiskā un nevalstiskā sektora konsultēšanu vides jautājumos. Jebkura produkta aprites cikla analīze (no šūpuļa līdz šūpulim), izmantojot SIMAPRO datorprogrammu, dod iespēju atbildēt par šo produktu ražošanas pamatotību no ekonomiskā, socioekonomiskā, vides un cilvēku veselības viedokļa. Zaļā laboratorija ir pirmā un šobrīd vienīgā institūcija, kas spēj veikt šo analīzi profesionālā līmenī.

Klimata tehnoloģiju laboratorijas pamatuzdevums ir samazināt klimata pārmaiņu rašanos ar jauniem tehnoloģiskiem paņēmieniem: atjaunojamo energoresursu (vēja, saules, biokurināmo) tehnoloģiju izmantošanu, racionālu enerģijas izmantošanu pārvadē, enerģijas ražotāja un enerģijas gala lietotāja pusē. Klimata tehnoloģiju laboratorijas kolektīvam ir bagāta pieredze apkures katlu energoefektivitātes paaugstināšanā, rūpniecisko procesu energoefektivitātes celšanā un apgaismojuma energoefektivitātes novērtēšanā un uzlabošanā. Klimata tehnoloģiju laboratorijas darbinieki ir izvirzījuši sev ambiciozus mērķus.
Ir izpildīti nosacījumi, lai trīs minētās laboratorijas kļūtu par pilntiesīgām zinātniski pētnieciskajām laboratorijām: ir iegādātas un apgūtas laboratoriju iekārtas un datorprogrammas, ir zinātniskais potenciāls, ir reāli pasūtījumi. Process nedaudz kavējas viena iemesla dēļ: ierobežotā telpu pieejamība. Taču šaurība ir tikai šodienas jautājums. Laboratorijas attīstīsies, tiklīdz tiks pabeigta plānotā būvniecība Ķīpsalā.

Par VASSK vadītāju 2003.gadā ievēlēja profesori Dagniju Blumbergu. 2006.gadā viņa kļuva arī par VASSI direktori.
VASSK kopš dibināšanas brīža strādā profesore Dr.hab.sc.ing. Dagnija Blumberga, profesors Dr.hab.sc.ing. Ivars Veidenbergs, profesors Dr.sc.ing. Mārtiņš Gedrovičs (iepriekš – asociētais profesors), asociētie profesori Dr.sc.ing. Gatis Bažbauers (iepriekš – docents) un Dr.sc.ing. Andra Blumberga (iepriekš – docente), docenti Dr.sc.ing. Ivars Bekmanis, Dr.sc.ing. Valdis Vītoliņš (iepriekš – lektors) un Dr.sc.ing. Marika Rošā (iepriekš – lektore), laboratoriju vadītājs M.sc.ing. Haralds Vorps. Vēlāk katedras akadēmisko sastāvu ir papildinājuši docents Dr.chem. Kārlis Valters, docente Dr.chem. Sarma Valtere, laboratoriju vadītājs B.sc. Aivars Žandeckis, lektori maģistri Klaudio Rošā (Claudio Rochas), Dzintars Jaunzems, Agris Kamenders, Jūlija Gušča, Anna Vološčuka, Jana Simanovska, Ilze Dzene, Daina Ozola, asistents Gatis Žogla. Pieredzējuši, augsti kvalificēti speciālisti strādā par stundu pasniedzējiem uz līgumu pamata: Jurijs Kondratenko, Inga Belmane, Gunta Lukstiņa, Ilze Doniņa, Linda Leja u.c. Visi pasniedzēji var lasīt lekcijas trīs valodās. Zinātnisko izpēti institūtā kopā ar iepriekš minēto akadēmisko personālu veic pētnieki Darja Markova, Līga Lieplapa, Raimonds Kašs, Silvestrs Njakou Djomo (Sylvestre Njakou Djomo) un zinātniskā asistente Līga Ozoliņa. Par projektu asistentiem un laboratorijas vadītājiem katedrā strādājuši Ilmārs Piebalgs, Kalvis Innuss, Anastasija Arajeva, Sandra Bartušēvica. Šobrīd nokomplektēts labs tehniskā korpusa kolektīvs, kuru veiksmīgi vada laboratoriju vadītājs Aivars Žandeckis. Tehniskie darbinieki Zane Auniņa, Agnese Mūrniece, Ieva Lorence, Kristīne Kluša, Pēteris Janisels, Kaspars Siliņš palīdz veikt ikdienas darbus katedrā un laboratorijās, organizē konferences un seminārus, veic tehnisko darbu, lai sagatavotu mācību līdzekļus iespiešanai tipogrāfijā. Jūlija Bulgakova apkopo idejas un izstrādā VASSI attīstības stratēģiju nākamajiem 10 gadiem (laika periodam, kad institūtam kopā ar fakultāti ir paredzēts pārcelties uz Ķīpsalas jauno ēku).
Sākotnējā vides institūta stratēģija pamazām piepilda tajā iestrādātās idejas kadru gatavošanā. Par stabiliem un pilntiesīgiem pasniedzējiem kļuvuši pašu bijušie studenti, kas sekmīgi aizstāvējuši promocijas darbus: asociētie profesori Gatis Bažbauers un Andra Blumberga, docenti Marika Rošā un Valdis Vītoliņš. Jauno iesaistīšana projektos un mācību procesā studiju laikā ir attaisnojusies divos aspektos: šajā nozarē ir ieplūduši jauni spēki un ir arī samazinājies VASSI darbinieku vidējais vecums.
VASSK darbinieki nākotnē lūkojas bez bažām, jo gados vecākos pasniedzējus nomainīs jaunie, radošām idejām pārņemti speciālisti (katedras akadēmiskā personāla vidējais vecums 2004.gadā bija 45 gadi, bet 2007.gadā – 36 gadi).
VASSI mācībspēki vada vides zinātnes bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmu: veic izmaiņas programmā, seko studiju norisei, gatavo to akreditācijas procesam un piedalās tajā. Studiju programmas pilnveidošana balstās uz jaunas laboratorijas izveidi, kurā iekārtas ir iegādātas, pateicoties Eiropas finansējumam (no ERAF fonda līdzekļiem).
VASSI atšķiras no citām universitāšu institūcijām ar to, ka institūtam ir saskaņā ar ISO 14001izstrādāta vides pārvaldības rokasgrāmata. Pirmā kursa vides zinātnes maģistranti to ir paveikuši maģistrantūras studiju kursa „Vides pārvaldības sistēmas” ietvaros.

Zinātniskās izpētes rezultāti ir zinātniskās publikācijas un izstrādņu prezentācija vietējās un starptautiskās konferencēs. Katru gadu starptautiski atzītos žurnālos un rakstu krājumos tiek publicētas 25 līdz 40 zinātniskas publikācijas. Arvien vairāk VASSI darbinieki dodas uz starptautiskām zinātniskajām konferencēm – pēdējo piecu gadu laikā ir vidēji 40 konferences un prezentācijas gadā. VASSI darbinieki ir piedalījušies konferencēs Eirāzijas, Āfrikas un Ziemeļamerikas kontinentā.

2000.gadā uz šīs bāzes tika izveidota vides zinātnes bakalauru un maģistru akadēmisko studiju programma. Ārvalstu un Latvijas eksperti 2004.gadā augstu novērtēja abas studiju programmas, un tās tika akreditētas līdz 2010.gada 31.decembrim.
Īpatnēja situācija ir izveidojusies ar maģistrantūras studiju programmu, kas aizsākās 2 gadus ātrāk, nekā vides zinātnes bakalaura diplomus saņēma pirmie absolventi. Tas bija saistīts ar tehnisko universitāšu sadarbības programmu BALTECH, kas darbojas Baltijas jūras krastā esošajās valstīs. BALTECH programma ieskicēja jaunu posmu skandināvu un baltiešu vides inženierzinātņu maģistra studiju programmās attīstībā. Tika izstrādāta ne tikai kopīga platforma vides inženierzinātņu studiju programmas obligāto kursu satura izveidē, bet bija arī profesoru vasaras nometne studiju kursu materiālu izstrādē un studentu apmaiņas mēģinājums viena kursa ietvaros. Ieguvēji bija visi: pasniedzēji padziļināja zināšanas katrs savā kursā, studenti ieguva iespējas pārliecināties par strauju kvalitātes paaugstināšanos studiju laikā. Šajā laikā tika attīstīti 6 studiju kursi: „Vides politika”, „Vides pārvaldības sistēmas”, „Vides tehnoloģijas”, „Tīrāka ražošana”, „Ekodizains”, „Vides vērtējums”.
Studentu skaits vides zinātnes bakalaura un maģistra studiju programmās (skat. 1.attēlu) vienmēr bija lielāks par valsts budžeta finansēto vietu skaitu, jo katru gadu mācījās studenti, kas maksāja par iespēju apgūt vides zinātnes.

1.att. Vides zinātnes studiju programmu studentu skaits mācību gados

Kad pirmie maģistri aizstāvēja maģistra darbus, pienāca brīdis, kad bija svarīgi izšķirties par jaunās zinātnisko kadru kalves izveidi. Sākotnēji tā bāzējās uz enerģētikas doktorantūras programmu, un pēc tam 2005.gada rudenī tika uzņemti pirmie vides zinātnes doktorantūras (programma licencēta 2005.gada jūnijā) studenti. 2008.gadā ir ieskicēts jauns posms vides zinātnes studiju programmu attīstībā. Doktorantūras studiju programma ir akreditēta līdz 2014.gada 31.decembrim. Šobrīd tikai 5 studentu (no 15 VASSI doktorantiem) doktorantūras studijas tiek finansētas no valsts budžeta. Pārējie 10 doktoranti studē, maksājot par mācībām.
VASSI mācās un pirmos soļus zinātnē sper arī ārvalstu studenti, piemēram, kopš 2005.gada zinātnisko izpēti par Saules kombisistēmām vienģimenes mājās veic doktorants Klaudio Rošā (Itālija). Maģistrs Silvestrs Njakou Djomo (Kamerūna) doktorantūrā iestājās 2005.gadā un šobrīd pabeidz promocijas darbu par bioūdeņraža ražošanas aprites cikla analīzi. Institūta kolektīvs tuvākajā nākotnē plāno palielināt ārvalstu studentu skaitu.

VASSK ir izveidojusies laba sadarbība ar dažādām RTU institūcijām un Latvijas augstskolām. Kopīgi ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēkiem tika izveidots vides zinātņu bakalaura studiju programmas standarts, bet ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātnes fakultāti un Vides pārvaldības studiju institūtu notiek sadarbība gan pedagoģiskajā un metodiskajā, gan zinātniskajā darbā, piedaloties konferencēs un zinātnisko darbu ekspertīzēs, lasot referātus.
Starptautiskās sadarbības partneru skaits 2007.gadā sasniedza 33 universitātes.
VASSK sadarbība ar ārvalstu augstskolām ir plaša. 9 augstskolas (Dānijas Tehniskā universitāte (DTU), Kopenhāgena, Dānija, Tallinas Tehniskā universitāte, Tallina, Igaunija, Helsinku Tehnoloģijas universitāte, Helsinki, Somija, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīga, Latvija, Kauņas Tehnoloģijas universitāte, Kauņa, Lietuva, Viļņas Ģedimina Tehniskā universitāte, Viļņa, Lietuva, Karaliskais Tehnoloģijas institūts, Stokholma, Zviedrija, Linkopingas Universitāte, Linkopinga, Zviedrija, Lundas Universitāte, Lunda, Zviedrija) BALTECH programmas ietvaros turpina meklējumus vides inženierzinātņu maģistra programmas uzlabošanai. Laba sadarbība ir izveidojusies ar Alborgas universitāti Dānijā. Tās rezultātā ir sākta studentu apmaiņa. Ziemeļvalstu Enerģētikas izpētes programmas ietvaros 1997.gadā aizsākās sadarbība ar Čalmeras Tehnisko augstskolu Gēteborgā, Zviedrijā, un Trondheimas Universitāti Norvēģijā. Čalmeras pasniedzēji vadīja 3 dienu mācību kursu, kurā piedalījās pasniedzēji, doktoranti un maģistranti no trijām Baltijas tehniskajām universitātēm. Tā rezultātā tika sagatavoti un papildināti vides zinātņu maģistru studiju programmas priekšmeti.
Tagad šī sadarbība pāraugusi daudz plašākā mērogā, un 2003.gadā kopīgi tika uzsākti divi lieli zinātniskie projekti atjaunojamo energoresursu izmantošanas problēmu risināšanai (sadarbība ar 14 augstskolām ārpus Latvijas).
VASSK darbinieki meklē jaunas sadarbības formas ar citu specialitāšu mācībspēkiem un studentiem citās augstskolās un koledžās. Viens no perspektīvākajiem virzieniem ir maģistrantūras pēdējā kursa studentu iesaistīšana Olaines koledžas vides tehnoloģiju studiju programmas pilnveidē un īstenošanā. Cits virziens ir sadarbība ar olimpiešu programmu „Pēdas”. Latvijā ir izveidota zaļo patruļu sistēma, kurā pēc VASSK studentu iesaistīšanās un ideju testēšanas darbu turpina LU vides zinātnes studenti.

Studenti ir gatavi un atsaucīgi dažādām aktivitātēm. Vides zinātnes studentiem ir iespēja mācību laikā apmeklēt profesionāli interesantus objektus Latvijā un ārpus tās. Piemēram, bakalauru ekskursija uz Sāremā (Igaunijā) biogāzes iegūšanas staciju cūku fermā 2005.gada septembrī, maģistru ekskursija uz Klaipēdas (Lietuvā) Ģeotermālās siltumenerģijas staciju 2006.gada oktobrī. Dažādu studiju kursu ietvaros rūpnieciskie eksperimenti tiek veikti izbraukuma sesijās Latvijas rūpnieciskajos objektos vai energoobjektos: Līgatnes papīrfabrikā, Grobiņas vēja stacijā, Valmieras piena ražotnē, Ādažu koģenerācijas stacijā un citur.

Studenti dodas mācīties ERASMUS projektu ietvaros. Piemēram, P.Ponomarjova, I.Karnupa, I.Binovska ir mācījušās Alborgas universitātē (Dānijā), A.Kamenders, A.Mūrniece, M.Igaune – Dānijas Tehniskajā universitātē, A.Baško un N.Kogdenko Stokholmas Karaliskajā Tehniskajā universitātē utt. Ir studenti, kas ir izcīnījuši vietu mācībām ārvalstu universitātēs citu programmu ietvaros, piemēram, Jeļena Kiseļova vienu gadu studē Konventri Universitātē (Lielbritānijā), Asja Baško – Minhenes Tehniskajā universitātē.
VASSI ir izstrādāta netradicionāla mācību metode – lietišķā lomu spēle par kādu valstī aktuālu tēmu. Šī lomu spēle notiek katru semestri. Studenti atzīst, ka simulācijas spēles ir interesants esošās mācību sistēmas papildināšanas un zināšanu nostiprināšanas veids. Piemēram, simulācijas spēlē „Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošana” tika improvizēta Rīgas domes sēde. Gatavojoties spēlei, visi studenti tika sadalīti 7 interešu grupās (domes deputāti, ES pārstāvji, trīs dažādu pārstrādes tehnoloģiju piegādātāji, zaļie un iedzīvotāji), kuru mērķis bija, pamatojoties uz faktiem, aizstāvēt savas grupas viedokli konkrētos atkritumu apsaimniekošanas jautājumos. Studenti bija tik ļoti iejutušies savu ieinteresēto pušu lomās, ka, no malas skatoties, varēja likties, ka patiešam notiek īsta Rīgas domes sēde. Pēc studentu domām, šāda veida spēles ir nepieciešamas, un tās dod daudz lielāku ieguldījumu kopējā mācību procesā, nekā ierastā mācību sistēma. Redzot visu studentu aizrautību un vēlmi iesaistīties šāda veida procesā, arī turpmāk VASSI ir nolēmis rīkot šādas simulācijas par aktuāliem vides jautājumiem. Atsaucoties studentu vēlmei studijas papildināt ar simulācijas spēli, 2008.gada pavasarī izstādes „Energoefektivitāte 2008” ietvaros tika organizēta lietišķā spēle par Latvijas enerģētikas sektora attīstību tuvākā un tālākā nākotnē.

Liela uzmanība tiek pievērsta studentu darbiem visos līmeņos. Tas vainagojies ar panākumiem. Saņemti apbalvojumi un pateicības no Latvijas Zinātņu akadēmijas, dažādiem uzņēmumiem un pašvaldībām. Piemēram, Jūlijas Guščas bakalaura darbs ieguva Rīgas domes Rīgas vides centra „Agenda 21” konkursa trešo godalgu 2004.gadā, Guntas Kazinovskas bakalaura darbs Rīgas domes Rīgas vides centra „Agenda 21” konkursā atzīmēts 2005.gadā, Edija Granta bakalaura darbs ieguvis pirmo vietu un Veras Kriško bakalaura darbs – trešo vietu 2007.gadā Rīgas domes rīkotajā konkursā, 2004.gadā doktorantes Marikas Blumbergas zinātniskā izpēte apbalvota ar LZA un AS „Latvenergo” balvu, Ģirta Putņa maģistra darbs prēmēts Valkā, Poļinas Ponomarjovas maģistra darbs atzīmēts Olaines pašvaldībā. Divus gadus pēc kārtas augstu novērtēti maģistra darbi: SIEMENS balvas ieguvuši Agris Kamenders (2006.gadā), Ilze Dzene (2007.gadā).
Arī VASSI pasniedzēji saņēmuši godalgas: asociētā profesore Andra Blumberga saņēmusi LZA un AS „Latvenergo” balvu 2003.gadā, asociētais profesors Gatis Bažbauers – LZA un „Latvijas gāzes” godalgu 2005.gadā, profesore Dagnija Blumberga – LZA un AS „Latvenergo” godalgu 2005.gadā un LZA un ITERA balvu 2007.gadā.
2007.gadā Vides ministrija kopā Latvijas Vides zinātnes un izglītības padomi apbalvoja labākos vides zinātnes speciālistus un aktīvistus. Vides zinātnieka 1.prēmiju saņēma asociētā profesore Andra Blumberga, 2.prēmiju – profesors Ivars Veidenbergs, vides balvu pedagogu nominācijā saņēma docente Sarma Valtere, jauno vides zinātnieku gada balvu saņēma Marika Rošā.
Akadēmiskais personāls ir pavadījis laiku, piedaloties dažādos projektos, lasot lekcijas un veicot zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstu augstskolās. VASSK mācībspēki ne tikai regulāri ceļ kvalifikāciju ārzemju augstskolās (Lisabonā, Madridē, Padovā, Stokholmā, Lundā u.c.), bet arī lasa lekcijas (Maskavā, Tallinā, Viļņā, Erevānā, Minhenē, Leipcigā, Zagrebā, Kijevā u.c.).

VASSI atrodas RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes ēkā, Kronvalda bulvārī 1.
Zinātniskā aparatūra, ar kuras palīdzību tiek īstenota gan vides zinātnes studiju programma, gan zinātniskā izpēte un kas ir iegādāta gan no līdzekļiem vides zinātnes studiju programmas īstenošanai, gan Eiropas Savienības struktūrfonda līdzekļiem, gan arī no līdzekļiem, kas saņemti par līgumdarbiem, ir uzskaitīta zemāk:

Šobrīd tālāku attīstību ierobežo telpu trūkums. To kopējā platība nesasniedz 200 m². Institūta straujā attīstība un nākotnes perspektīva ir saistīta ar Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes jaunbūvi Ķīpsalā un projektu pilotfāzes īstenošanas vietu „Pulka sētā”.