Laipni aicināti uz vides inženierzinātņu sesiju „Vides un klimata tehnoloģijas 2013", kas notiks RTU 54. starptautiskā zinātniskās konferences ietvaros šī gada 14.-16. oktobrī. Konferences mērķis ir veicināt zinātnieku pētījumu rezultātu apmaiņu - enerģētikas un vides inženierzinātņu jomā un dot iespēju zinātniekiem, it īpaši doktorantiem, publicēt savu pētījumu rezultātus.

Starptautiskā zinātniskā konference „Vides un klimata tehnoloģijas” tradicionāli notiek jau vairākus gadus, kopā pulcinot zinātniekus un pētniekos no dažādām valstīm. Īss ieskats 2012.gada konferencē apkopots šeit.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar konferences organizatoriem Ievu Pakeri ( Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ) vai Kristīni Dobrāju ( Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ). Telefons: +371 67089923, fakss: +371 67089908

Konference tiek organizēta projekta "Ecohousing" ietvaros.

2013.gada konferences tēma: Zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstība

Klimata pārmaiņas ir viena no visaktuālākajām un visplašāk apspriestajām vides problēmām, kas piesaistījusi gan pētnieku, gan politiķu, gan arī visas sabiedrības interesi. Tāpēc 2013. gada RTU starptautiskās zinātniskās konferences vides inženierzinātņu sesija tiks veltīta jautājumiem, kā samazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām, attīstot zemu oglekļa emisiju tehnoloģijas. Zinātnieki un praktiķi runās par notiekošo zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju jomā – jaunu tehnoloģisko risinājumu meklēšana ne-fosilās enerģijas apguvei un enerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšanai, kas palīdzētu īstenot pasākumus atjaunojamo enerģijas avotu apguvē un energoefektivitātes celšanā.

Bez augstāk uzskaitītajām tēmām, konference ir atvērta visiem interesentiem, kuri ir saistīti ar vides inženierzinātni. Mēs laipni aicinām pētniekus un pedagogus iesniegt savus jaunākos rezultātus un pieredzi mūsu konferencē.

Labākie iesniegtie raksti tiks publicēti RTU starptautiskajā zinātniskajā žurnālā „Environmental and Climate Technologies”. Žurnāla drukāto versiju izdod "RTU Izdevniecība", bet elektronisko versiju- Versita. Žurnāls ir iekļauts EBSCO, CSA/ProQuest, VINTI datubāzēs.

Pilno rakstu iesniegšana zinātniskajam žurnālam "Environmental and Cli-mate Tehnologies" notiek izmantojot atvērtās piekļuves sistēmu (Open Access System). Vairāk informācijas par rakstu noformēšanu un iesniegšanu zinātniskā žurnāla mājas lapā. Iesniegtos zinātniskos rakstus recenzēs redkolēģija.

Special session "“Geological storage of CO₂ as a way to reduce carbon footprint”

Returning the carbon originally extracted in the form of coal, oil or gas back deep underground can help to mitigate the current situation of large CO₂ emissions disturbing the atmosphere and contributing to climate change and ocean acidification. The technology of Carbon capture and storage (CCS) consists of capturing CO₂ at coal or gas-fired power stations and industrial plants, then transporting it by pipeline or ship to a storage location. Finally, it is injected via a well into a suitably deep geological formation for long-term storage. CCS might provide the time needed to create a bridge to a worldwide economy based on renewable and cleaner energy.

The legal framework was set out by the European Directive on the geological storage of carbon dioxide in 2009, demonstration projects are underway and new ones are starting, so the uncertainties related to both the availability and distribution of storage capacity need to be reduced and knowledge of the rock properties and geological processes in various subsurface conditions needs to be improved. To facilitate the knowledge sharing and distribution and to better coordinate their research plans, leading European research institutes involved in CO₂ storage research have formed the CO2GeoNet association which has now gained additional support by an FP7 coordination action called CGS Europe. This is an infrastructure to share experiences, discuss the problems, to provide objective information to stakeholders and to map the research needs.

CO₂GeoNet is the European scientific body on CO₂ geological storage. It currently comprises 13 public research institutes from 7 European countries, and brings together over 300 researchers with the multidisciplinary expertise. With activities encompassing joint research, training, scientific advice, information and communication, CO₂GeoNet has a valuable and independent role to play in enabling the efficient and safe geological storage of CO₂. CO₂GeoNet was created in 2004 as a Network of Excellence supported by the EC FP6 programme for 5 years. In 2008, CO₂GeoNet became a non-profit association under French law. More about CO₂GeoNet at www.co2geonet.eu or www.co2geonet.com

From 2013, the membership of CO₂GeoNet is expanding thanks to the support of the FP7 CGS Europe project.

CGS Europe is a networking project that pools together the expertise of 34 key research institutes in the area of CO₂ geological storage across 28 countries (24 European member states and 4 associated countries). Funded by the EC FP7 programme, it builds upon the networking and integration experience of CO₂GeoNet with the ultimate goal of providing an independent, scientific, pan-European platform and reference source where national, European and international experts, institutes and regulators can access the most up-to-date results of CO₂ storage-related studies, share experiences and good practices, discuss the implementation of regulations, identify research needs to face upcoming challenges, and build new projects. More about CGS Europe at www.cgseurope.net

Programm of the session, October 15

Address: Kronvalda bulv. 1, Riga

Conference Abstract Book

Pilna teksta raksti tiks publicēti International Scientific Journal "Environmental and Climate Technologies" speciālajā konferences krājumā. Labākie raksti tiks publicēti žurnāla 11. un 12. krājumā.

Konferences prezentācijas

October 15, Session "Sustainable Usage of Resources"

Cilinskis E., Why Latvian society does not accept Green Policies?

Vaizene V., Technologies for Decreasing Mining Losses

Vaizene V., Pilot Unit for Mining Waste Reduction Methods

Brazdausks P., Influence of Biomass Pretreatment Process Time on Furfural Extraction from Birch Wood

October 15, Session "Geological Storage of CO2 as a Way to Reduce Carbon Footprint"

Vincent C., Introduction to the Technology of CO2 capture and geological storage

Report: State of play on CO2 geological storage in 28 European countries

Saftic B., Geological Storage Capacity as a Vital Resource-Exploration Stage and Estimation Methodologies

Nilsson P.A., Bastor2-Halftime Report on Findings

Shegenov K., Principal Concepts of CO2 Geological storage

Gusca J., Research on Development of Latvian Energy Sector

October 16, Session "Development of Low Carbon Technologies"

Zevenhoven R., Two methods for direct flue gas decarbonation with seprentine minerals

Lapinskiene G., Environmental Kuznets Curve-Empirical Analyses of Additional factors Impacting GHG in European Countries

Grabaak I., Nordic Power Road map 2050: Strategic Choices Toward Carbon Neutrality

Zagorskas J., Energetic Refurbishment of Historic Brick Buildings

Zogla G., Energy Efficiency Improvement Potential in Historical Brick Building

Ivars Veidenbergs, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija

Gatis Bažbauers, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija

Conrad Luttropp, Karaliskais Tehnoloģiskais institūts, Zviedrija

Vytautas Martinaitis, Viļņas Tehniskā universitāte, Lietuva

Andres Siirde, Tallinas Tehniskā universitāte, Igaunija

Māris Kļaviņš, Latvijas Universitāte, Latvija

Andra Blumberga, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija

Kārlis Valters, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija

Silvija-Nora Kalniņš, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija

Marika Rošā, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija

Francesco Romagnoli, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija

Ion Valente Ion, "Dunarea de Jos" Galati universitāte, Rumānija

Radhi K. Al-Rashidi, Bagdādes universitāte, Irāka

Giedre Streckiene, Viļņas Gediminas Tehniskā universitāte, Lietuva

Kürşad Özkan, Suleyman Demirel universitāte, Turcija

Juri-Rivaldo Pastarus, Tallinas Tehniskā universitāte, Igaunija