Studiju programma “Vides zinātnes” bakalaura akadēmiskā grāda ieguvei apstiprināta RTU Senāta sēdē 2000. gada 28. februārī, protokola Nr. 447 un saskaņā ar RTU Senāta 2002. gada 25. februāra lēmumu “Par bakalaura akadēmisko studiju programmu struktūru”, tajā izdarītas izmaiņas, kas akceptētas RTU Senāta 2002.g. 29. aprīļa sēdē, prot. Nr.467.
Bakalaura studiju programma akreditēta līdz 2010. gada 31. decembrim.
Studiju programma “Vides zinātnes” maģistra akadēmiskā grāda ieguvei apstiprināta RTU Senāta sēdē 2000. gada 28. februārī, protokola Nr. 447 un saskaņā ar RTU Senāta 2002. gada 25. februāra lēmumu “Par bakalaura akadēmisko studiju programmu struktūru”, tajā izdarītas izmaiņas, kas akceptētas RTU Senāta 2002.g. 29. aprīļa sēdē, prot. Nr.467.
Maģistra studiju programma akreditēta līdz 2010. gada 31. decembrim.
2008. gadā uz 6 gadiem akreditēta studiju programma vides zinātnes doktora zinātniskā grāda iegūšanai vides inženierzinātnēs.
|
Lai nodrošinātu dažādu akadēmiskās izglītības līmeņu saderību un pēctecību, bakalauru studiju programmas uzdevumi ir cieši saistīti ar maģistra studiju programmas uzdevumiem.
Bakalaura studiju programma paredz lekcijās, praktiskajās un laboratoriju nodarbībās, kā arī pastāvīgajās studijās apgūt:
- izpratni par sistēmu, tās veselumu un elementu mijiedarbību;
- zināšanas, lai spētu analizēt un vērtēt procesus un tehnoloģijas no inženiertehniskā, ekonomiskā, ekoloģiskā un citiem aspektiem;
- zināšanas materiālo un intelektuālo vērtību radīšanai vides zinātnē;
- izprast vides pārvaldības shēmas, vides kvalitātes standartu ISO 14 000, vides pārvaldes un audita shēmas, eko-sertificēšanu, eko-marķēšanu utt
- izprast reģionālo vides aizsardzības komiteju, pašvaldību padomju un tautsaimniecības uzņēmumu valžu darbību vides aizsardzības jomā un pēc iespējas piedalīties to darbībā;
- prasmi veikt zinātniskus pētījumus un sniegt konsultācijas klimata tehnoloģijās, kā arī siltumapgādes sistēmās;
- prasmi izmantot datorus un atbilstošās programmas zinātniski - pētnieciskajā un pedagoģiskajā darbā.
Maģistra studiju programma paredz lekcijās, praktiskajās un laboratoriju nodarbībās, kā arī pastāvīgajās studijās apgūt:
- padziļinātu izpratni par sistēmu, tās veselumu, elementu mijiedarbību un procesu cēloņsakarībām;
- zināšanas, lai spētu detalizēti analizēt un vērtēt sarežģītus procesus un tehnoloģijas no inženiertehniskā, ekonomiskā, ekoloģiskā un citiem aspektiem;
- zināšanas augstas kvalitātes materiālo un intelektuālo vērtību radīšanai un pielietošanai vides zinātnē;
- izprast un pielietot vides pārvaldības shēmas, vides kvalitātes standartu ISO 14 000, vides pārvaldes un audita shēmas, eko-sertificēšanu, eko-marķēšanu utt
- izprast reģionālo vides aizsardzības pārvalžu, pašvaldību padomju un tautsaimniecības uzņēmumu valžu darbību vides aizsardzības jomā un pēc iespējas piedalīties to darbībā;
- prasmi veikt detalizētus zinātniskus pētījumus un sniegt pilnvērtīgas konsultācijas klimata tehnoloģijās, kā arī siltumapgādes sistēmās;
- augstskolu pedagoģiskā darba iemaņas;
- prasmi izmantot datorus un komplicētas programmas zinātniski - pētnieciskajā un pedagoģiskajā darbā.
|
Apstākļos, kad Latvijā ienāk modernas tehnoloģijas un nepieciešamas zināšanas un pieredze, lai mazinātu ietekmi uz vidi un klimata izmaiņām, lai veicinātu tīrāku ražošanu un resursu efektīvu izmantošanu, nepieciešami dažādu izglītības līmeņu speciālisti.
Gan bakalaura, gan maģistra studiju programmas mērķi konceptuāli neatšķiras. Līdz ar to vispārīgs Vides zinātnes studiju programmas mērķis ir gatavot plaša profila un dažādu izglītības līmeņu augstas kvalifikācijas speciālistus (bakalaurus, maģistrus, doktorus) ar integrētu akadēmisko izglītību un sistēmisku domāšanu un izpratni, kas ir spējīgi sekot vides tehnoloģiju evolūcijai un sekmīgi piedalīties videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā.
Bakalaura studiju programmas mērķis ir sagatavot plaša profila un augstas kvalifikācijas speciālistus ar integrētu pirmā līmeņa akadēmisko izglītību un sistēmisku domāšanu un izpratni, kas ir spējīgi sekot vides tehnoloģiju evolūcijai un sekmīgi piedalīties videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā.
Maģistra studiju programmas mērķis ir sagatavot plaša profila un augstas kvalifikācijas speciālistus ar integrētu otrā līmeņa akadēmisko izglītību un sistēmisku domāšanu un padziļinātu izpratni, kas ir ne tikai spējīgi sekot vides tehnoloģiju evolūcijai un sekmīgi piedalīties videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, bet nodrošināt šo tehnoloģiju attīstību ar augstu pievienoto vērtību.
|
Studiju programma maģistra akadēmiskā grāda ieguvei apstiprināta 2000.g. 28.februārī (šifrs EMXO). 2005. gadā maģistra studiju programmā maģistru obligātās izvēles priekšmeti ir papildināti ar "Bioūdeņradis. Sistēmu analīze". Priekšmetu bloki, kuri ietverti studiju programmā, parādīti tabulā. Priekšmetu bloki un kredītpunkti maģistra studiju programmā | | Priekšmetu bloki | Kredītpunkti | | A | Obligātie mācību priekšmeti | 31 KP | | B | Obligātās izvēles priekšmeti | 25 KP | | C | Brīvās izvēles priekšmeti | 4 KP | | D | Maģistra darbs | 20 KP | | | Kopā: | 80 KP |
|
Studiju programma bakalaura akadēmiskā grāda ieguvei apstiprināta 2000.g. 28.februārī (šifrs EBXO) ar izmaiņām 2002. gadā. 2007. gadā bakalaura studiju programmā izmaiņas netika izdarītas.
Priekšmetu bloki, kuri ietverti studiju programmā parādīti tabulā.
Priekšmetu bloki un kredītpunkti bakalaura studiju programmā
| | Priekšmetu bloki | Kredītpunkti | | A | Obligātie mācību priekšmeti | 80 KP | | B | Obligātās izvēles priekšmeti | 26 KP | | C | Brīvās izvēles priekšmeti | 4 KP | | D | Bakalaura darbs | 10 KP | | | Kopā: | 120KP |
A grupas priekšmetiem paredzētais studiju laiks sastāv no 616 lekciju stundām (kas sastāda 48% no kopējā mācību laika), 384 praktisko nodarbību stundām (kas sastāda 30% no kopējā mācību laika), 280 laboratorijas darbu stundām (kas sastāda 22% no kopējā mācību laika). Studentiem jāizstrādā 8 kursa darbi, jānokārto 18 eksāmeni un 9 ieskaites.
Otrā B grupa ir obligātās izvēles priekšmeti. To studiju apjoms sastāda 26 kredītpunktus. Izvēles mācību priekšmetu skaits sastāda 16 specializējošos priekšmetus ar studiju apjomu 19 kredītpunkti, svešvaloda – 3 kredītpunkti, 6 humanitārie priekšmeti (jāizvēlas divi) – 4 kredītpunkti.
Studiju laika stundu skaits atkarīgs no izvēlētiem priekšmetiem. Studentiem jānokārto 6 eksāmeni un 8 ieskaites.
Trešā C grupa ir brīvās izvēles priekšmeti. Tās studiju apjoms ir 4 kredītpunkti.
Gala pārbaudījums ir bakalaura darbs, kas paredzēts pēdējā 6. mācību semestrī. Tā studiju apjoms izlabotajā programmā ir 10 kredītpunkti.
|
|
